Norēķini ar bezkontakta karti ir

  • Ērti
  • Ātri
  • Droši
Pieteikties materiāliem

Ieguvumi tirgotājiem

Bezkontakta norēķini (contactless payments) jau ir Latvijas iedzīvotāju ikdiena. Pircēji novērtē tehnoloģijas priekšrocības, palīdzot tavam biznesam augt.  Tas ir ērti, ātri un droši.

Ātri

Tirgotājs var apkalpot vairāk cilvēku īsākā laikā, ja klienti izmanto bezkontakta karti. Klienti to novērtē, tāpēc izsniegto bezkontakta karšu skaits 2018. gada 3. ceturksnī  ir pieaudzis par 71 % (salīdzinot 2017.g. 4. ceturksni). Kopumā Latvijā izsniegts vairāk nekā 800 tūkstoši bezkontakta karšu.

“Pārsteigums par to, cik ātri tiek veikts maksājums ar bezkontakta karti ir arī mūsu pircēju, kuri tikai nesen saņēmuši “piik un gatavs” norēķinu karti, ierasta reakcija. Es zinu, ka, vienu reizi pamēģinājuši jauno iespēju, ar PIN koda ievadīšanu cilvēki vairs sevi apgrūtināt negrib,” 

Linda Džonsone, kafejnīcas “Stockpot” saimniece 

Ērti

Latvijā ik dienu pieaug bezkontakta karšu maksājumu un norēķina vietu skaits, jo šis ir ērts norēķinu veids. Maksājums tiek veikts pāris sekunžu laikā. 80 % Latvijas iedzīvotāju šo novērtē kā ērtāku un ātrāku maksājumu veidu nekā ar parasto maksājumu karti vai skaidru naudu.

“Bezkontakta norēķinu iespēju sākām izmantot, tiklīdz tā Latvijā kļuva pieejama, un šobrīd aptuveni 40 % no visiem karšu norēķiniem notiek ar bezkontakta kartēm. Jauniešiem tā jau ir ikdiena, viņu vecāki un vecvecāki šo tehnoloģiju vēl apgūst, taču kopumā tendence norēķināties bez PIN koda ir pieaugoša. Ņemot vērā, ka vidējā pirkuma summa pie mums ir mazliet virs 10 eiro, šobrīd noteiktais bezkontakta norēķinu limits — 25 eiro — ir optimāls. Domāju, ka Latvijas pircējs ir gana zinošs un nobriedis nākamajiem soļiem attālo norēķinu izmantošanā ērtākiem ikdienas pirkumiem.”

Andrievs Jansons, eklērnīcas “Raunas dārzs” saimnieks 

Droši

Bezkontakta maksājums ir drošs un izsekojams. Kasieriem tas nozīmē mazāk darba ar skaidru naudu un mazāk iespēju kļūdīties. Pāreja uz bezkontakta norēķiniem notiek mūsu acu priekšā — bezkontakta kartes pieņem jau vairāk nekā 25 tūkstošos norēķinu punktu visā Latvijā.

“Bezkontakta maksājums nenotiek tikai starp karti un maksājumu termināli, procesā piedalās arī banka, un tieši banka nodrošina atbilstošu drošības līmeni. Bezkontakta maksājumu sistēma izstrādāta, lai sniegtu adekvātu aizsardzību pret tajā laikā zināmajiem apdraudējumu veidiem. Kopš sistēmas izstrādes nav publicēti būtiski jauni uzbrukumu veidi, tāpēc sistēmu pie esošajām zināšanām var uzskatīt par adekvāti drošu. Maksimālais bezkontakta maksājuma apjoms ir noteikts tā, lai tehnoloģiski sarežģītus uzbrukumus padarītu ekonomiski neizdevīgus.”

Kārlis Podiņš, CERT.LV IT drošības speciālists 

Pasūti materiālus veikalam

Vizuālie un informatīvie materiāli palīdzēs jūsu klientam novērtēt bezkontakta karšu priekšrocības un aktīvāk tās izmantot!

Pieteikties materiāliem

Laužam mītus!

Atspēkojam sabiedrībā izplatītus mītus par bezkontakta kartēm tirgotāju un pircēju vidū. Kā ir patiesībā?

Mīts:

Pircēji Latvijā pagaidām vēl nelieto bezkontakta maksājumus.

Realitāte:

  • Patiesībā pāreja uz bezkontakta kartēm un maksājumiem notiek ļoti dinamiski. Jau 51 % Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta karte un 37 % to regulāri lieto ikdienas pirkumiem.
  • 80 % Latvijas iedzīvotāju (18–75 g. v.) uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu (SKDS pētījuma dati, 2018. g. oktobris).
  • Bezkontakta karšu lietotāji pētījumā par maksājumu paradumu maiņu norādījuši, ka jūtas neapmierināti, ja tirdzniecības vietā nav iespējams norēķināties ar bankas karti.
  • Karšu lietotāji labprāt iesaka “piik un gatavs” kā ērtu, ātru un drošu maksāšanas veidu saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, jo novērtē bezkontakta karšu priekšrocības.

Mīts:

Bezkontakta norēķini nav droši.

Realitāte:

  • Pirmkārt, visi maksājumi ir izsekojami. Arī gadījumā, ja kāds ir norēķinājies ar jūsu karti vai izmantojis jūsu maciņā atrasto PIN kodu — šos maksājumus ir iespējams identificēt.
  • Otrkārt, bezkontakta maksājumu tehnoloģijā ir iestrādāts algoritms, kas ik pa laikam liek ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti lieto tās īstais lietotājs.
  • Ja tomēr gadās karti nozaudēt, uzreiz ir jāsazinās ar savu banku un karte jābloķē. Banka rūpīgi izmeklē katru gadījumu, kad ir noticis nedrošs un neautorizēts maksājums — pircējiem šādos gadījumos ir tiesības uz naudas atmaksu.

Mīts:

Bezkontakta norēķini Latvijā iedzīvojas ļoti gausi, norēķināties ar šo tehnoloģiju var tikai dažos lielveikalos.

Realitāte:

  • Latvijā “piik un gatavs” veidā var norēķināties jau vairāk nekā 25 tūkstošos norēķinu vietu, un šis skaits ik mēnesi pieaug.
  • Ņemot vērā, ka pircēji jau ir pieraduši pie jaunā maksāšanas veida un pieprasa to tirdzniecības vietās, tirgotāji ir ieinteresēti jaunajā maksājumu infrastruktūrā. Tās nomaiņa notiek pakāpeniski.
  • Latvijā izsniegts vairāk nekā 800 tūkstoši bezkontakta karšu (2018.g. 3.ceturkšņa dati). Tas ir par 71 % vairāk, ja salīdzinām ar 2017. gada datiem (2017. g. 4. ceturkšņa dati).

Mīts:

Bezkontakta tehnoloģijas ieviešana tirgotājiem prasa lielus ieguldījumus.

Realitāte:

  • Patiesībā bezkontakta norēķinu iespēja tirgotājam nekādas papildu izmaksas nerada, ja izmanto banku piedāvātos POS termināļus. Tādā gadījumā par POS termināļu nomaiņu parūpējas banka.
  • Parasti bankas pašas sazinās ar tirgotājiem un veic POS termināļu nomaiņu. Latvijā 2018. gada laikā ir bijis pieaugošs pieprasījums pēc bezkontakta, jeb tā saucamās NFC (near field communication) norēķinu tehnoloģijas ieviešanas, tāpēc pāreja uz jauno maksājumu infrastruktūru notiek pakāpeniski.
  • Bezskaidras naudas norēķini tirgotājam ir izdevīgāki, jo tirdzniecības vietās samazinās rindas pie kasēm, tiek atvieglots kasiera darbs, ir mazāk iespēju kļūdīties norēķinu veikšanas brīdī, kā arī – sarūk izdevumi par skaidras naudas apkalpošanu (galvenokārt, saistībā ar drošības pasākumiem dažādos skaidras naudas pārvietošanas posmos).

Mīts:

Pasaulē bezskaidras naudas norēķini nav populāri, tie “neiedzīvojas”.

Realitāte:

  • Bezskaidras naudas norēķini ir drošs un ērts maksājumu veids, tieši tāpēc tie kļūst par cilvēku ikdienu visā pasaulē. Latvijā aptuveni ceturtā daļa pircēju ikdienā regulāri vairs neizmanto skaidru naudu, bet, piemēram, Lielbritānijā skaidrā naudā tiek veikti vien 3 % no visiem maksājumiem.
  • Vadošais digitālās komercijas un fintech pētījumu centrs Juniper Research prognozē, ka līdz 2023. gadam vairāk nekā puse no globālajām POS transakcijām būs bezkontakta norēķini.
  • Eiropā jau 38 % no tirdzniecības vietās veiktajiem maksājumiem ir bezkontakta (Mastercard dati), bet līdz 2021. gadam vairāk nekā pusei eiropiešu kartes būs ar bezkontakta funkciju ( stratēģisko pētījumu kompānijas RBR prognoze).
  • Latvijas iedzīvotāji ir atvērti nākamajam solim norēķinu tehnoloģijās — 41 % ir gatavi jau tuvākajā nākotnē maksāt ar telefonu vai citu valkājamo (t. s. near field communication) maksājumu tehnoloģiju.
  • Starptautisko karšu organizāciju Mastercard un VISA prasības nosaka, ka no 2020. gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā būs jāpieņem maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām.

Mīts:

Naudu no pircēja kartes krāpnieki var “noņemt” bez atļaujas, no attāluma pietuvinot skenēšanas iekārtu.

Realitāte:

  • Nav tiesa. Maksājuma terminālis nevar netīšām noņemt naudu no bezkontakta kartes. Tirgotājam vispirms ir jāapstiprina pirkuma apmaksa, un tad karte jānopīkstina 2–4 centimetru attālumā no termināļa.
  • Bezkontakta kartē nav iestrādātas tehnoloģijas, kuras noskenējot būtu pieeja līdzekļiem jūsu bankas kontā.
  • Ikvienam karšu maksājumu pieņēmējam, kas nodrošina bezkontakta norēķinus, ir nepieciešams konkrēto ierīci reģistrēt un slēgt līgumu ar apkalpojošo banku. Pretējā gadījumā banka maksājumu neveic. Tāpēc nav iespējama tāda situācija, ka kāds nozog naudu no kartes ar nereģistrētu iekārtu. Turklāt katrs bezkontakta darījums ir izsekojams.

Mīts:

Pircējs par vienu un to pašu pirkumu var samaksāt dubultā, nejauši nopīkstinot divas reizes.

Realitāte:

  • Speciāli katram bezkontakta maksājumam ir unikāls, vienreizējs numurs, tādējādi maksājumu nav iespējams nejauši veikt divas reizes vai ļaunprātīgi dublēt. Pat tad, ja karte tiks pietuvināta karšu terminālim vairākkārt, notiks tikai viens maksājums.

Mīts:

Bezkontakta karte “pārsūta” klienta datus tirgotājam.

Realitāte:

  • Nav tiesa. Kartes lietotāja vārds, trīs ciparu drošības kods kartes aizmugurē un norēķinu informācija, piemēram, pasta indekss, nekad netiek pārsūtīta. Kopā ar informāciju par kontu no bezkontakta kartes tiek nosūtīts unikāls numurs lasītājam darījuma identificēšanai.
  • Katra bezkontakta maksājuma unikālais numurs neļauj maksājumu nejauši veikt divas reizes vai ļaunprātīgi dublēt.
  • Sadarbojoties ar karšu izsniedzējiem, mazumtirgotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, Mastercard izmanto krāpšanas atklāšanas sistēmu un mākslīgo intelektu, lai atklātu aizdomīgas darbības un krāpniecību.

Mīts:

Pircējam par pirkumiem līdz 25 eiro nekad nav jāievada PIN kods.

Realitāte:

  • Bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 25 eiro un drošības nolūkā ik pa laikam karšu pieņemšanas iekārta atbilstoši iestrādātajam algoritmam pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks.

Par kampaņu

Lai skaidrotu tirgotāju un pircēju priekšrocības bezkontaktu norēķiniem, no 2019. gada janvāra līdz martam Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju organizē informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”.

Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — Maxima, Narvesen un Rimi — kā pirmie pievienosies “Piik un gatavs” kustībai, informējot par bezkontakta karšu priekšrocībām savus klientus.

Tirgotāji ir laipni aicināti novērtēt bezkontakta karšu priekšrocības savās tirdzniecības vietās, atbalstīt informatīvo kampaņu un pievienoties “Piik un gatavs” kustībai. 

Kampaņu atbalsta bankas, kas izsniedz
bezkontakta kartes

Partneri

Uzzini par ieguvumiem

Pircējiem

Mediju jautājumiem:
Kristīne Mennika, Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās komunikācijas vadītāja (tālr. 26528533, kristine.mennika@financelatvia.eu)
Ieva Lapiņa-Ennīte, Vīlands Associates (tālr. 29375689, e-pasts: ieva.lapina@vilands.lv)