Bezkontakta norēķini ir:

  • Ērti
  • Ātri
  • Droši

Ieguvumi tirgotājiem

Bezkontakta norēķini (contactless payments) jau ir Latvijas iedzīvotāju ikdiena. Klienti novērtē ērtas jaunākās tehnoloģijas un īsākas rindas. Bezkontakta maksājumi ir atbilde, kā padarīt iepirkšanos ātrāku un ērtāku. Augot bezkontakta maksājumu popularitātei, veidojas arī izpratne par bezkontakta norēķiniem kā drošu maksājumu veidu.

Ātri

Bezkontakta maksājums notiek pāris sekundes daļu laikā, un tas ir divreiz ātrāk, nekā maksājot ar parasto karti, un trīsreiz ātrāk nekā ar skaidru naudu.

Klienti to novērtē, tāpēc bezkontakta maksājumu popularitāte aug. Kopumā Latvijā izsniegts vairāk nekā 1 miljons bezkontakta karšu (2019., 2. ceturksnī, Finanšu nozares asociācija).

Karšu norēķini pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Gandrīz 70 % POS termināļu Latvijā ir ar bezkontakta funkciju.

“Maksājums ar bezkontakta karti ir mūsu klientu ikdiena, jo tas ir ērti un ātri. Novērojam, ka aizvien biežāk klienti sāk izmantot arī citas bezkontakta maksājumu iespējas. Pārsteigums par to, cik ātri tiek veikts maksājums ar viedtālruni vai pulksteni, ir arī mūsu pircēju ierasta reakcija.”

Linda Džonsone, kafejnīcas “Stockpot” saimniece

Ērti

Tirgotājs var apkalpot vairāk klientu īsākā laikā, ja klienti izmanto bezkontakta maksājumus. Tirgotājam vispirms ir jāapstiprina pirkuma apmaksa, un tad pircējam karte vai cita maksājuma ierīce jānopīkstina 1-2 cm, maksimāli 4 cm attālumā no termināļa.

88 % Latvijas iedzīvotāju šo novērtē kā ērtāku un ātrāku maksājumu veidu nekā ar parasto maksājumu karti vai skaidru naudu.

“Bezkontakta norēķinu iespēju sākām izmantot, tiklīdz tā Latvijā kļuva pieejama. Jauniešiem tā jau ir ikdiena, viņu vecāki un vecvecāki šo tehnoloģiju vēl apgūst, taču kopumā tendence norēķināties bez PIN koda ir pieaugoša. Ņemot vērā, ka vidējā pirkuma summa pie mums ir mazliet virs 10 eiro, šobrīd noteiktais bezkontakta norēķinu limits — 25 eiro — ir optimāls. Domāju, ka Latvijas pircējs ir gana zinošs un nobriedis nākamajiem soļiem attālo norēķinu izmantošanā ērtākiem ikdienas pirkumiem.”

Andrievs Jansons, eklērnīcas “Raunas dārzs” saimnieks

Droši

Bezkontakta maksājums ir drošs un izsekojams. Kasieriem tas nozīmē mazāk darba ar skaidru naudu un mazāk iespēju kļūdīties. Bezkontakta maksājums ir droša alternatīva skaidrai naudai, kurš klientam piedāvā modernu daudzlīmeņu drošību un norēķinu aizsardzību. Palielinoties lietotāju skaitam, pieaug izpratne par drošības jautājumiem, kas saistīti ar šīs tehnoloģijas izmantošanu.

“Bezkontakta maksājums nenotiek tikai starp karti un maksājumu termināli, procesā piedalās arī banka, un tieši banka nodrošina atbilstošu drošības līmeni. Bezkontakta maksājumu sistēma izstrādāta, lai sniegtu adekvātu aizsardzību pret tajā laikā zināmajiem apdraudējumu veidiem. Kopš sistēmas izstrādes nav publicēti būtiski jauni uzbrukumu veidi, tāpēc sistēmu pie esošajām zināšanām var uzskatīt par adekvāti drošu. Maksimālais bezkontakta maksājuma apjoms ir noteikts tā, lai tehnoloģiski sarežģītus uzbrukumus padarītu ekonomiski neizdevīgus.”

Kārlis Podiņš, CERT.LV IT drošības speciālists

Laužam mītus!

Atspēkojam sabiedrībā izplatītus mītus par bezkontakta norēķiniem tirgotāju un pircēju vidū. Kā ir patiesībā? Bezkontakta maksājumi ir droši!

Mīts:

Pircēji Latvijā pagaidām vēl nelieto bezkontakta maksājumus.

Realitāte:

Patiesībā pāreja uz bezkontakta kartēm un maksājumiem notiek ļoti dinamiski. Latvijā jau teju 75 % iedzīvotāju ir bezkontakta karte, un 23 % iedzīvotāju jau ir bezkontakta maksāšanas iespēja telefonā, aprocē, pulkstenī vai citās ierīcēs.

88 % Latvijas iedzīvotāju (18–75 g. v.) uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu (SKDS pētījuma dati, 2019. g. septembris).

Bezkontakta karšu lietotāji pētījumā par maksājumu paradumu maiņu norādījuši, ka jūtas neapmierināti, ja tirdzniecības vietā nav iespējams norēķināties ar bankas karti.

Karšu lietotāji labprāt iesaka “piik un gatavs” kā ērtu, ātru un drošu maksāšanas veidu saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, jo novērtē bezkontakta karšu priekšrocības.

Mīts:

Maksājuma garantija tirgotājam atšķiras, ja klients maksā ar bezkontakta karti vai ierīci.

Realitāte:

Ja maksājums ir noticis, tas ir apstiprināts, tirgotājs saņem tādu pašu maksājuma garantiju kā apstiprinot maksājumu, ievietojot karti ierīcē un ievadot PIN kodu.

Mīts:

Bezkontakta norēķini Latvijā iedzīvojas ļoti gausi, norēķināties ar šo tehnoloģiju var tikai dažos lielveikalos.

Realitāte:

Karšu norēķini pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Gandrīz 70 % POS termināļu Latvijā ir ar bezkontakta funkciju, un šis skaits ik mēnesi pieaug. 

Ņemot vērā, ka pircēji jau ir pieraduši pie jaunā maksāšanas veida un pieprasa to tirdzniecības vietās, tirgotāji ir ieinteresēti jaunajā maksājumu infrastruktūrā. Tās nomaiņa notiek pakāpeniski.

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1 miljons bezkontakta karšu (2019. g. 2. ceturkšņa dati). Vērojams 118 % pieaugums, ja salīdzinām ar tādu pašu periodu pērn.

Mīts:

Bezkontakta tehnoloģijas ieviešana tirgotājiem prasa lielus ieguldījumus.

Realitāte:

Patiesībā bezkontakta norēķinu iespēja tirgotājam nekādas papildu izmaksas nerada, ja izmanto banku piedāvātos POS termināļus. Tādā gadījumā par POS termināļu nomaiņu parūpējas banka.

Parasti bankas pašas sazinās ar tirgotājiem un veic POS termināļu nomaiņu. Latvijā ir vērojams pieaugošs pieprasījums pēc bezkontakta jeb tā saucamās NFC (near field communication — tuvā lauka sakaru) norēķinu tehnoloģijas ieviešanas, tāpēc pāreja uz jauno maksājumu infrastruktūru notiek pakāpeniski.

Bezskaidras naudas norēķini tirgotājam ir izdevīgāki, jo tirdzniecības vietās samazinās rindas pie kasēm, tiek atvieglots kasiera darbs, ir mazāk iespēju kļūdīties norēķinu veikšanas brīdī, kā arī sarūk izdevumi par skaidras naudas apkalpošanu (galvenokārt saistībā ar drošības pasākumiem dažādos skaidras naudas pārvietošanas posmos).

Mīts:

Pasaulē bezskaidras naudas norēķini nav populāri, tie “neiedzīvojas”.

Realitāte:

Bezskaidras naudas norēķini ir drošs un ērts maksājumu veids, tieši tāpēc tie kļūst par cilvēku ikdienu visā pasaulē. Latvijā aptuveni ceturtā daļa pircēju ikdienā regulāri vairs neizmanto skaidru naudu, bet, piemēram, Lielbritānijā skaidrā naudā tiek veikti vien 3 % no visiem maksājumiem.

Eiropā katrs otrais maksājums ir bezkontakta (Mastercard, 2018).

Eiropā gada laikā bezkontakta maksājumu skaits palielinājies par 97 %. Vairāk nekā 15 galvenajos Eiropas tirgos, tostarp Dānijā, Grieķijā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā un arī Krievijā, bezkontakta maksājumu skaits jau ir virs 50 % (Mastercard, 2018).

Jau teju 75 % Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta kartes un teju 46 % tās regulāri lieto ikdienas pirkumiem. Turklāt jau 23 % Latvijas iedzīvotāju ir iespēja norēķināties arī ar telefonu, aproci, pulksteni vai citu bezkontakta maksājumu ierīci, un 12 % Latvijas iedzīvotāju tos arī lieto ikdienas pirkumiem.

Bezkontakta maksājumu iespējai būs jābūt visās norēķinu vietās, kur var maksāt ar karti. Starptautisko karšu organizāciju Mastercard un VISA prasības nosaka, ka no 2020. gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā būs jāpieņem maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām.

Mīts:

Naudu no pircēja kartes krāpnieki var “noņemt” bez atļaujas, no attāluma pietuvinot skenēšanas iekārtu.

Realitāte:

Nav tiesa. Maksājuma terminālis nevar netīšām noņemt naudu no bezkontakta kartes. Tirgotājam vispirms ir jāapstiprina pirkuma apmaksa, un tad karte jānopīkstina 1-2 cm, maksimāli 4 cm attālumā no termināļa.

Bezkontakta kartē nav iestrādātas tehnoloģijas, kuras noskenējot būtu pieeja līdzekļiem jūsu bankas kontā.

Ikvienam karšu maksājumu pieņēmējam, kas nodrošina bezkontakta norēķinus, ir nepieciešams konkrēto ierīci reģistrēt un slēgt līgumu ar apkalpojošo banku. Pretējā gadījumā banka maksājumu neveic. Tāpēc nav iespējama tāda situācija, ka kāds nozog naudu no kartes ar nereģistrētu iekārtu. Turklāt katrs bezkontakta darījums ir izsekojams.

Mīts:

Pircējs par vienu un to pašu pirkumu var samaksāt dubultā, nejauši nopīkstinot divas reizes.

Realitāte:

Speciāli katram bezkontakta maksājumam ir unikāls, vienreizējs numurs, tādējādi maksājumu nav iespējams nejauši veikt divas reizes vai ļaunprātīgi dublēt. Pat tad, ja karte tiks pietuvināta karšu terminālim vairākkārt, notiks tikai viens maksājums.

Mīts:

Bezkontakta karte “pārsūta” klienta datus tirgotājam.

Realitāte:

Nav tiesa. Kartes lietotāja vārds, trīs ciparu drošības kods kartes aizmugurē un norēķinu informācija, piemēram, pasta indekss, nekad netiek pārsūtīta. Kopā ar informāciju par kontu no bezkontakta kartes tiek nosūtīts unikāls numurs lasītājam darījuma identificēšanai.

Katra bezkontakta maksājuma unikālais numurs neļauj maksājumu nejauši veikt divas reizes vai ļaunprātīgi dublēt.

Sadarbojoties ar karšu izsniedzējiem, mazumtirgotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, Mastercard izmanto krāpšanas atklāšanas sistēmu un mākslīgo intelektu, lai atklātu aizdomīgas darbības un krāpniecību.

Mīts:

Pircējam par pirkumiem līdz 25 eiro nekad nav jāievada PIN kods.

Realitāte:

Bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 25 eiro un drošības nolūkā ik pa laikam karšu pieņemšanas iekārta atbilstoši iestrādātajam algoritmam pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās lietotājs.

Par kampaņu

Lai pircējiem un tirgotājiem skaidrotu bezkontakta norēķinu priekšrocības un drošības aspektus, 2019. gada oktobrī un novembrī Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju visā Latvijā organizē informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”. Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — Rimi un Maxima — informēs par bezkontakta maksājumiem. “Piik un gatavs” kampaņas vēstneši viesosies 19 Latvijas pilsētās, kurās dalīsies ar informāciju par bezkontakta maksājumu priekšrocībām. Vairāk informācijas www.piikungatavs.lv

Kampaņu atbalsta bankas, kas piedāvā
bezkontakta norēķinu iespējas

Partneri

Uzzini par ieguvumiem

Pircējiem

Mediju jautājumiem:
Ilze Vītola, Finanšu nozares asociācijas Komunikācijas konsultante (tālr. +371 28737791, e-pasts ilze.vitola@financelatvia.eu);
Ieva Lapiņa-Ennīte, Vīlands Associates (tālr. +371 29375689, e-pasts ieva.lapina@vilands.lv).