Ieguvumi pircējiem

Pāreja uz bezkontakta maksājumiem (contactless payments) ir nozīmīgākā pārmaiņa pircēju uzvedībā — tehnoloģiju straujā attīstība notiek mūsu acu priekšā. Bezkontakta kartes ir jau vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju, ap 40 % pircēju to lieto katru dienu.

Ātri

Bezkontakta norēķini — tie ir būtiski ātrāki ikdienas pirkumi. Cilvēki ir novērtējuši “piik un gatavs” karšu svarīgākās priekšrocības — ātrumu un ērtumu. Pāreja uz bezkontakta norēķiniem notiek ļoti dinamiski, šobrīd bezkontakta norēķinus var veikt jau vairāk nekā 25 tūkstošos tirdzniecības punktu visā Latvijā (29 % pieaugums, salīdzinot ar 2017.g.).

“Rimi gatavošanos bezkontakta norēķiniem uzsāka jau 2015. gadā, un 2016. gadā šādi norēķini bija pieejami visos veikalos. Šobrīd visos 125 mūsu veikalos par pirkumu var samaksāt ar bezkontakta karti, un šī iespēja tiek izmantota 22 % norēķinu. Šis ir abām pusēm — pircējam un tirgotājam — ļoti ērts risinājums, jo ļauj norēķināties ātrāk, proti, samazinās rinda pie kases. Bezkontakta norēķinu risinājumu ļoti novērtē arī kasieri, jo tas atvieglo viņu darbu un palīdz klientus apkalpot ātrāk.”

Dace Preisa, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja

Ērti

Bezkontakta karšu, maksājumu un norēķina vietu skaits ik dienu pieaug, jo šis ir ērts norēķinu veids. Karšu lietotāji labprāt iesaka šo ērto, ātro un drošo maksāšanas veidu saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, jo novērtē “piik un gatavs” karšu priekšrocības.

“Pasaule mainās un tehnoloģijas attīstītās ļoti strauji. Tādēļ efektīvas inovācijas, kas atvieglo pircēju un darbinieku ikdienu ir joma, kurā aktīvi strādājam, regulāri ieviešot visdažādākās iniciatīvas. Sākot ar pašapkalpošanās kasu tehnoloģiju, kuras ieviešanā bijām pionieri Latvijā, mobilo aplikāciju un cPay aproču norēķiniem, preču derīgumu termiņu monitoringa digitalizāciju, kā arī, protams, bezkontakta karšu norēķiniem, kas viesuši izmaiņas pircēju paradumos. Ja pirms dažiem gadiem bija jūtama piesardzība klientu attieksmē pret inovācijām norēķinu jomā, tad šobrīd bezkontakta norēķini ar “Piik un gatavs” kartēm par pirkumiem līdz pat 25 eiro Maxima veikalos ir kļuvuši par ikdienu. To apliecina arī dati — vēl 2018. gada pavasarī ar bezkontakta maksājumu kartēm par saviem pirkumiem norēķinājās ap 8 000 klientu dienā, tad jauno gadu esam iesākuši jau ar gandrīz 30 000 bezkontakta transakcijām dienā.”

Mārtiņš Smilga, “Maxima Latvija” IT departamenta direktors.

Droši

Bezkontakta maksājums ir drošs un izsekojams. Tāpēc bezkontakta kartes jau ir kļuvušas par normu līdzīgi kā bezmaksas ātrgaitas interneta pieejamība kafejnīcā.

“Bezkontakta maksājums nenotiek tikai starp karti un maksājumu termināli, procesā piedalās arī banka, un tieši banka nodrošina atbilstošu drošības līmeni. Bezkontakta maksājumu sistēma izstrādāta, lai sniegtu adekvātu aizsardzību pret tajā laikā zināmajiem apdraudējumu veidiem. Kopš sistēmas izstrādes nav publicēti būtiski jauni uzbrukumu veidi, tāpēc sistēmu pie esošajām zināšanām var uzskatīt par adekvāti drošu. Maksimālais bezkontakta maksājuma apjoms ir noteikts tā, lai tehnoloģiski sarežģītus uzbrukumus padarītu ekonomiski neizdevīgus.”

Kārlis Podiņš, CERT.LV IT drošības speciālists

Laužam mītus!

Atspēkojam sabiedrībā izplatītus mītus par bezkontakta kartēm tirgotāju un pircēju vidū. Kā ir patiesībā?

Mīts:

Bezkontakta norēķini nav droši.

Realitāte:

  • Pirmkārt, visi maksājumi ir izsekojami. Arī gadījumā, ja kāds ir norēķinājies ar jūsu karti vai izmantojis jūsu maciņā atrasto PIN kodu — šos maksājumus ir iespējams identificēt.
  • Otrkārt, bezkontakta maksājumu tehnoloģijā ir iestrādāts algoritms, kas ik pa laikam liek ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti lieto tās īstais lietotājs.
  • Ja tomēr gadās karti nozaudēt, uzreiz ir jāsazinās ar savu banku un karte jābloķē. Banka rūpīgi izmeklē katru gadījumu, kad ir noticis nedrošs un neautorizēts maksājums — pircējiem šādos gadījumos ir tiesības uz naudas atmaksu.

Mīts:

Bezkontakta norēķini Latvijā iedzīvojas ļoti gausi, norēķināties ar šo tehnoloģiju var tikai dažos lielveikalos.

Realitāte:

  • Latvijā “piik un gatavs” veidā var norēķināties jau vairāk nekā 25 tūkstošos norēķinu vietu, un šis skaits ik mēnesi pieaug.
  • Ņemot vērā, ka pircēji jau ir pieraduši pie jaunā maksāšanas veida un pieprasa to tirdzniecības vietās, tirgotāji ir ieinteresēti jaunajā maksājumu infrastruktūrā. Tās nomaiņa notiek pakāpeniski.
  • Latvijā izsniegts vairāk nekā 800 tūkstoši bezkontakta karšu (2018.g. 3. ceturkšņa dati). Tas ir par 71 % vairāk, ja salīdzinām ar 2017. gada datiem (2017. g. 4. ceturkšņa dati).

Mīts:

Pircēji Latvijā pagaidām vēl nelieto bezkontakta maksājumus.

Realitāte:

  • Patiesībā pāreja uz bezkontakta kartēm un maksājumiem notiek ļoti dinamiski. Jau 51 % Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta karte un 37 % to regulāri lieto ikdienas pirkumiem.
  • 80 % Latvijas iedzīvotāju (18–75 g. v.) uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu (SKDS pētījuma dati, 2018. g. oktobris).
  • Bezkontakta karšu lietotāji pētījumā par maksājumu paradumu maiņu norādījuši, ka jūtas neapmierināti, ja tirdzniecības vietā nav iespējams norēķināties ar bankas karti.
  • Karšu lietotāji labprāt iesaka “piik un gatavs” kā ērtu, ātru un drošu maksāšanas veidu saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, jo novērtē bezkontakta karšu priekšrocības.

Mīts:

Bezkontakta tehnoloģijas ieviešana tirgotājiem prasa lielus ieguldījumus.

Realitāte:

  • Patiesībā bezkontakta norēķinu iespēja tirgotājam nekādas papildu izmaksas nerada, ja izmanto banku piedāvātos POS termināļus. Tādā gadījumā par POS termināļu nomaiņu parūpējas banka.
  • Parasti bankas pašas sazinās ar tirgotājiem un veic POS termināļu nomaiņu. Latvijā 2018. gada laikā ir bijis pieaugošs pieprasījums pēc bezkontakta, jeb tā saucamās NFC (near field communication) norēķinu tehnoloģijas ieviešanas, tāpēc pāreja uz jauno maksājumu infrastruktūru notiek pakāpeniski.
  • Bezskaidras naudas norēķini tirgotājam ir izdevīgāki, jo tirdzniecības vietās samazinās rindas pie kasēm, tiek atvieglots kasiera darbs, ir mazāk iespēju kļūdīties norēķinu veikšanas brīdī, kā arī – sarūk izdevumi par skaidras naudas apkalpošanu (galvenokārt, saistībā ar drošības pasākumiem dažādos skaidras naudas pārvietošanas posmos).

Mīts:

Pasaulē bezskaidras naudas norēķini nav populāri, tie “neiedzīvojas”.

Realitāte:

  • Bezskaidras naudas norēķini ir drošs un ērts maksājumu veids, tieši tāpēc tie kļūst par cilvēku ikdienu visā pasaulē. Latvijā aptuveni ceturtā daļa pircēju ikdienā regulāri vairs neizmanto skaidru naudu, bet, piemēram, Lielbritānijā skaidrā naudā tiek veikti vien 3 % no visiem maksājumiem.
  • Vadošais digitālās komercijas un fintech pētījumu centrs Juniper Research prognozē, ka līdz 2023. gadam vairāk nekā puse no globālajām POS transakcijām būs bezkontakta norēķini.
  • Eiropā jau 38 % no tirdzniecības vietās veiktajiem maksājumiem ir bezkontakta (Mastercard dati), bet līdz 2021. gadam vairāk nekā pusei eiropiešu kartes būs ar bezkontakta funkciju (stratēģisko pētījumu kompānijas RBR prognoze).
  • Latvijas iedzīvotāji ir atvērti nākamajam solim norēķinu tehnoloģijās — 41 % ir gatavi jau tuvākajā nākotnē maksāt ar telefonu vai citu valkājamo (t. s. near field communication) maksājumu tehnoloģiju.
  • Starptautisko karšu organizāciju Mastercard un VISA prasības nosaka, ka no 2020. gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā būs jāpieņem maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām.

Mīts:

Naudu no manas kartes krāpnieki var “noņemt” bez manas atļaujas, no attāluma pietuvinot skenēšanas iekārtu.

Realitāte:

  • Nav tiesa. Maksājuma terminālis nevar netīšām noņemt naudu no bezkontakta kartes. Tirgotājam vispirms ir jāapstiprina pirkuma apmaksa, un tad karte jānopīkstina 2–4 centimetru attālumā no termināļa.
  • Bezkontakta kartē nav iestrādātas tehnoloģijas, kuras noskenējot būtu pieeja līdzekļiem jūsu bankas kontā.
  • Ikvienam karšu maksājumu pieņēmējam, kas nodrošina bezkontakta norēķinus, ir nepieciešams konkrēto ierīci reģistrēt un slēgt līgumu ar apkalpojošo banku. Pretējā gadījumā banka maksājumu neveic. Tāpēc nav iespējama tāda situācija, ka kāds nozog naudu no kartes ar nereģistrētu iekārtu. Turklāt katrs bezkontakta darījums ir izsekojams.

Mīts:

Par vienu un to pašu pirkumu var samaksāt dubultā, nejauši nopīkstinot divas reizes.

Realitāte:

  • Speciāli katram bezkontakta maksājumam ir unikāls, vienreizējs numurs, tādējādi maksājumu nav iespējams nejauši veikt divas reizes vai ļaunprātīgi dublēt. Pat tad, ja karte tiks pietuvināta karšu terminālim vairākkārt, notiks tikai viens maksājums.

Mīts:

Bezkontakta karte “pārsūta” manus datus tirgotājam.

Realitāte:

  • Nav tiesa. Kartes lietotāja vārds, trīs ciparu drošības kods kartes aizmugurē un norēķinu informācija, piemēram, pasta indekss, nekad netiek pārsūtīta. Kopā ar informāciju par kontu no bezkontakta kartes tiek nosūtīts unikāls numurs lasītājam darījuma identificēšanai.
  • Katra bezkontakta maksājuma unikālais numurs neļauj maksājumu nejauši veikt divas reizes vai ļaunprātīgi dublēt.
  • Sadarbojoties ar karšu izsniedzējiem, mazumtirgotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, Mastercard izmanto krāpšanas atklāšanas sistēmu un mākslīgo intelektu, lai atklātu aizdomīgas darbības un krāpniecību.

Mīts:

Nozaudēšanas gadījumā bezkontakta karti var lietot sveša persona, iztērējot visu manu naudu.

Realitāte:

  • Bezkontakta kartes nozaudēšanas gadījumā jārīkojas tieši tāpat kā ar parasto bankas karti — uzreiz ir jāsazinās ar savu banku un karte jābloķē!
  • Banka rūpīgi izmeklē katru gadījumu, kad ir noticis nedrošs un neautorizēts maksājums — pircējiem šādos gadījumos ir tiesības uz naudas atmaksu (par kartes nozaudēšanu vai zādzību nekavējoties jāpaziņo bankai).
  • Jāatceras, ka bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 25 eiro un drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis atbilstoši iestrādātajam algoritmam pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks.

Par kampaņu

Lai skaidrotu tirgotāju un pircēju priekšrocības bezkontakta norēķiniem, no 2019. gada janvāra līdz martam Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju organizē informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”.

Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — Maxima, Narvesen un Rimi — kā pirmie pievienosies “Piik un gatavs” kustībai, informējot par bezkontakta karšu priekšrocībām savus klientus.

Tirgotāji ir laipni aicināti novērtēt bezkontakta karšu priekšrocības savās tirdzniecības vietās, atbalstīt informatīvo kampaņu un pievienoties “Piik un gatavs” kustībai. Vairāk informācijas www.piikungatavs.lv.

Kampaņu atbalsta bankas, kas izsniedz
bezkontakta kartes

Partneri

Uzzini par ieguvumiem

Tirgotājiem

Mediju jautājumiem:
Kristīne Mennika, Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās komunikācijas vadītāja (tālr. 26528533, kristine.mennika@financelatvia.eu)
Ieva Lapiņa-Ennīte, Vīlands Associates (tālr. 29375689, e-pasts: ieva.lapina@vilands.lv)